30.05.2024 15:03
Lai sekmētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu, Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Tie dod iespēju dzīvokļu īpašniekiem par mājai būtiskiem jautājumiem lemt arī tad, ja daļa iedzīvotāju neiesaistās šo jautājumu risināšanā.
“Šis būs vēl viens instruments lēmumu pieņemšanas procedūras uzlabošanai, lai dzīvokļu īpašnieki varētu sekmīgi lemt par savas mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem arī tad, ja citi mājas iedzīvotāji nepiedalās, piemēram, kopīgajās sapulcēs par mājas renovāciju,” iepriekš atzīmēja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Ja sākotnēji sasauktā mājas kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nebūs lemttiesīga, grozījumi dod iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasaukt atkārtoti. Šādu sapulci atkārtoti varēs sasaukt mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces, un tā būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem, noteic grozījumi.
Saskaņā ar likuma izmaiņām atkārtoti sasauktā kopsapulcē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums būs uzskatāms par pieņemtu, ja par to būs nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no šādā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašnieku skaita.
Likums grozīts, lai uzlabotu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru un nodrošinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, tostarp to atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu, teikts grozījumu anotācijā.
Jau iepriekš ir īstenoti vairāki pasākumi, lai uzlabotu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, tostarp ir iespēja sasaukt kopsapulces un balsot elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā. Tas uzlabo lemšanu tur, kur vairums iedzīvotāju ir ieinteresēti mājas uzturēšanā, taču nepasargā tos aktīvos dzīvokļu īpašniekus, kuri ir mazākumā pret tiem, kuri neiesaistās mājas jautājumu risināšanā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi noteic, ka jaunā kārtība attieksies uz kopsapulcēm, kas tiks sasauktas pēc šī gada 1.novembra.
“Šis būs vēl viens instruments lēmumu pieņemšanas procedūras uzlabošanai, lai dzīvokļu īpašnieki varētu sekmīgi lemt par savas mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem arī tad, ja citi mājas iedzīvotāji nepiedalās, piemēram, kopīgajās sapulcēs par mājas renovāciju,” iepriekš atzīmēja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Ja sākotnēji sasauktā mājas kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nebūs lemttiesīga, grozījumi dod iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasaukt atkārtoti. Šādu sapulci atkārtoti varēs sasaukt mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces, un tā būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem, noteic grozījumi.
Saskaņā ar likuma izmaiņām atkārtoti sasauktā kopsapulcē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums būs uzskatāms par pieņemtu, ja par to būs nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no šādā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašnieku skaita.
Likums grozīts, lai uzlabotu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru un nodrošinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, tostarp to atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu, teikts grozījumu anotācijā.
Jau iepriekš ir īstenoti vairāki pasākumi, lai uzlabotu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, tostarp ir iespēja sasaukt kopsapulces un balsot elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā. Tas uzlabo lemšanu tur, kur vairums iedzīvotāju ir ieinteresēti mājas uzturēšanā, taču nepasargā tos aktīvos dzīvokļu īpašniekus, kuri ir mazākumā pret tiem, kuri neiesaistās mājas jautājumu risināšanā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi noteic, ka jaunā kārtība attieksies uz kopsapulcēm, kas tiks sasauktas pēc šī gada 1.novembra.
